otrdiena, 2013. gada 5. februāris

Atkušņa peripētijas





Es šaubos vai šodien asais vējš
Spēj aiztraukt sniegpārslu satrauktās asaras.
Un paliek prātā atmiņas no vasaras,
Kad koku ēnās vizuļoja saule.

Soli pa solim iet atkusnim līdz,
Satraukti putni visapkārt klejo.
Nogurums atblāv tavā sejā,
Kad šlakstošās peļķēs abi ejam.

Pelēkā rītā pilsēta mostas,
Ko darīt šodien, kā vienmēr, ir daudz.
Tik sirdī kvēlo savādas domas –
Paveikt to, kas vēl neatļauts.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru