Brīvības iela - Rīgas vēstures vēstnesis

Brīvības iela jau kopš tās izbūves pirmsākumiem viduslaikos, kad tā vēl bija smilšu ceļš, kas savienoja Rīgu ar citām Latvijas pilsētām un kaimiņvalstīm, stabili pildījusi savus pienākumus.  Tomēr tai nav tikai praktiska nozīme. Tā veic arī estētisku, vēsturisku un politisku uzdevumu: katrs ielas stūris, katrs nams, piemineklis ir kā neliela daļiņa no gadsimtu gaitā krātā kultūras mantojuma, kas uzrunā ar konkrētam laika posmam raksturīgajām pazīmēm, arhitektoniskajām un estētiskajām vērtībām, kurās savijušās gan tā laika vērtības, ļaužu pasaules uztvere, būvniecības un tēlniecības attīstības novitātes, kā arī konkrētās varas ietekme uz ielas arhitektoniku un cenšanās pielāgot ielas raksturu savam politiskajam pasaules redzējumam un pilsētas detālplānojumam. 

Ielas vēsturē kopā savijušies zviedru laiki,  krievu cara laiki, Latvijas brīvvalsts laiks, vācu un padomju okupācijas laiks, kā arī jūtamas 21. gadsimta Eiropas pazīmes un kapitālisma uzplaukums. Tāpēc iela attaisno tai doto vārdu, jo tai nav noteiktas, vienotas kompozīcijas un tā ir brīva no aizspriedumiem. Katrs ielas posms ir savādāks, neatkārtojams un neaizmirstams. Kvartālu pēc kvartāla tā ieved mūs aizraujošajā vēstures pasaulē, kas ir it kā izzināma, izpētāma, bet tai pat laikā noslēpumaina, jo nes līdzi senatnes elpu: cilvēku dzīves uztveri, tā laika pieejamos apbūves materiālus, modes un arhitektūras tendences, kā arī cilvēku prieku, čalas, soļus, kareivju soļus un ļaužu dziesmas Esplanādē un ielas centra daļā, zirga pakavu un tramvaju vagonu dunoņu, pirmo trolejbusu vadu švīkstoņu, pirmo mašīnu parādīšanos, Katedrāles, Ģertrūdes baznīcu zvanu šķindas, rūpnīcu svilpju skaņas, kas liecināja, kad sācies ražīgs darba cēliens, kā arī celtņu, āmuru un veseru skaņas, ceļot  ēkas, viesnīcu ”Latvija”, “Rīgas Modes” un Dailes teātri.

12 600 km garumā ir iespējams izstaigāt arhitektūras un kultūras vēsturi. Bastejkalnā sastopam 18.gs. beigas un 19. gs. jeb vācu un zviedru laikus ar Basteju un Nacionālo operu. 20. gadsimta brīvvalsts laiku iezīmē Brīvības piemineklis. 19.gs. beigas un 20. gadsimts sastopams kvartālā no Raiņa bulvāra līdz Dzirnavu ielai ar Esplanādi, eklektisma un Jāņa Baumaņa ēkām, neoklasicismu, padomju funkcionālismu viesnīcā “Latvija”. Jūgendstila noskaņās iela pārtop kvartālā no Dzirnavu ielas līdz Miera ielai, kur katra ēka ir kā interesants arhitektūras piemineklis, kam pa vidu iestarpināti Aleksandra Ņevska baznīca, “Rīgas Modes”, padomju laika tirdzniecības un dzīvojamā ēka un Dailes teātris. Klasicisma noskaņas un vienkāršība sastopama “Lauvas namā” un tā apkārtējās ēkās. Jūgendstils turpinās un ieiet jaunā gultnē ar Sergeja Eizenšteina grezno ēku, iela palēnām iegūst rūpnīcas teritorijas noskaņas un fabrikas “Laima” saldās šokolādes smaržas. Kā noslēdzošais posms aiz līkuma  ir Jaunā Ģertrūdes baznīca eklektisma (romānikas) stilā. Tālāk bijušās velosipēdu rūpnīcas korpusi, “Ziemeļu vārti” un pāris Šmēlinga Jūgendstila ēku. Tad jau Pērnavas iela ar 30. gadu ēku uz stūra, mūsdienu arhitektūras šedevrs, 5. tramvaju depo ar ķieģeļu arhitektūru un Gaisa tilts, aiz kura sākas rūpnīcu rajons ar Rūpnīcu “VEF”, Rīgas vagonu rūpnīcu un VEF kultūras pili un Mobīlā telefona ēku. Padomju laiks ieviesa savu arhitektūru ar neitralitāti un vienmērīgumu formās, tomēr turpinās arī dažas Jūgendstila ēkas, Latvijas brīvvalsts laika nami, Izpilddirekcijas ēka un visbeidzot Zemitānu laukums ar Jorģa Zemitāna pieminekli centrā. Turpat savijās Latvijas 30. gadi ar Padomju gadiem un turpinās mazas nelielas mājiņas, kas mijas ar padomju laika dzīvojamajām ēkām un rūpnīcas “Alfa” korpusiem, kā arī ar veikalu kmpleksu “Alfa”. Tad sākas Šmerļa mežs, kam otrā pusē “Sporta akadēmijas ēka ar mūsdienu piebūvi un sporta laukumu. Aiz tā sākas 50. gados celtie Juglas māju masīvi, ar labiekārtotiem pagalmiem ar rotaļu laukumiem, skola un vairākas nelielas divstāvu ēkas. Tad rūpnīcu kvartāla ēkas un universālveikala “Tallina” korpusi. Otrā ielas pusē padomju laiku piecstāvu un desmitstāvu ēkas, kā arī eklektisma nami un stiklotais “Juglas centra” korpuss, “McDonalds”, tramvaja galapunkts un atjaunotais Juglas tilts ar divlīmeņu brauktuvi. Juglas ezera otrā pusē pāris vienstāvu ēkas, Berģu kalns un Brīvdabas muzejs. Aiz Berģu kalna mežs, pāris jaunbūves tirdzniecībai un Rīgas Robeža. Tur Brīvības iela pāriet Siguldas šosejā.

Pa ielu staigājuši un braukuši daudzi: cars Aleksandrs, Zviedrijas Karalis Gustavs, Pāvests Jānis Pāvils II, Hruščovs, Gorbačovs, Vilis Lācis, Gustavs Zemgals, Alberts Kviesis, Kārlis Ulmanis, Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers, Aigars Kalvītis, Einārs Repše, Ivars Godmanis, Valdis Dombrovskis, Bils Klintons, Džordžs Bušs, karaliene Elizabete un citi vietējie ministri, deputāti, amatpersonas un ārzemju viesi: prezidenti, valdības vadītāji, vēstnieki, karaļi, princeses. Savus soļus šeit minuši dzejniece Mirdza Ķempe, rakstniece Anna Brigadere un  rakstnieks, dzejnieks un orinitologs Jānis Baltvilks, komponists Rihards Vāgners, komponists un rakstnieks Marģeris Zariņš.  Brīvības cīņu varoņu gājiens, Pirmā maija un 7. novembra gājieni,  18. novembra karaspēka parādes, Eiropiādes un dziesmu svētku gājieni, kā arī neatkrības akcija “Baltijas ceļš”. Rīgas 800 gadu jubileja izvērtās ar krāšņām dejām, dziedāšanu pie Brīvības pieminekļa un maltītēm Raiņa bulvāra garumā. 2008. gada dziesmu svētki bija diriģentu Kokaru jubilejas gads, kuri tika lepni vesti pa Brīvības ielu ar limuzīnu. Tāpat iela piedzīvojusi atvadas no Ēvalda Valtera, un Vijas Artmanes, Jura Pommera un svēto relikviju pārvietošanu. Un protams neskaitāmus soļus atstājuši vietējie rīdzinieki un pilsētas viesi vairākās paaudzēs. Un mašīnas, mašīnas…

Brīvības un Dzirnavu ielas stūrī savulaik dzīvoja komponists Rihards Vāgners, un nedaudz tālāk arī E. Sniķers kam par godu arī nosaukts nams, bet Stabu ielas nu jau noplukušajā stūra ēkā savulaik atradies Padomju Latvijas slepenais dienests jeb Čeka. Runāja, ka no tās ēkas augšējo stāvu logiem varot Parīzi ieraudzīt… Un kur nu vēl slavenā plašā, vienkāršā un lakoniskā Padomju dienesta viesnīca pilsētas tūristiem un viesiem “Latvija”, un lielākais apģērbu šūšanas un pārdošanas atteljē “Rīgas modes”, tāpat plašuma un lakonisma tradīcijās ieturētais Dailes teātris, kas aicināja uz modernām, mūsdienīgām tā laika izrādēm un aicina vēl tagad. Garšīgas pusdienas “Piena restorānā” un grāmatas veikalā “Politiskā grāmata”, “Laipni lūdzam” tirdzniecības centrā “Sakta”, bižutērija un galantērija pretī viesnīcai “Latvija”, Rindas veikalā “Maize”, gardās sulas veikalā “Dārzeņi un augļi”, “saldējums veikalā “Pingvīns”, siers vienā veikalā, vistas gaļa veikalā “Ķekava” un rūpniecības preces un pēcāk grāmatas antikvariātā Dzirnavu ielas stūrī. LU profesori un doktori, tirgotāji, rūpnieki un fotogrāfi, slavenais velosipēdu ražotājs Leitners un Ērenpreiss, tabakas ražotājs Mindels, namīpašnieks Neiburgs, izdevējs Rapa u.c. Elizabetes ielas krustojumā skaistajā E. Poles ēkā dzīvo ex-prezidenti Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga. Tā kā varam būt lepni par prezidentu dinastijas klātbūtni un neaizmirst savus līdzšenējos valsts vadītājus.

Tāda nu īsumā ir Brīvības ielas vēsture, ēkas, parki, cilvēki, notikumi un lai tas rosina jūs doties nelielā pastaigā pa galvaspilsētas galveno ielu un ņemt līdzi savus draugus, jo katra diena nes jaunus pārdzīvojumus un katrs ielas stūrītis rada vēl nebijušas sajūtas un aicināt aicina izpētīt neizpētīto un lepoties ar to, ko uzbūvējušas un centušās saglabāt iepriekšējās rīdzinieku paaudzes. Cienīsim, mīlēsim un saudzēsim skaistākās vietas savā galvaspilsētā!