Abi gali balti, viducis zaļš,
Ar laba vēlējumiem un dziesmām skaļš,
Nezināms un neparedzami straujš
Aizkustinoši krāšņi no veca top jauns.
Nā bijīgi cēli pa cerību takām
Ar apņemšanās dzirksti siltā jakā.
Ar līdzcilvēku padomu sirdī,
Ar labo ideju-darbu dzirksti.
Kad piepildās tieši tik izvērstās strēles,
Cik rūpju ikvienam likts uz spēles,
Cik patiesu vārdu pār lūpām uz mēles,
Šķērsojot likteņa paralēles.
Dots devējam atdots tiek desmitkārtīgi –
Sentēvu gudrība ir laba zīme.
No sirds tai brīdī, kad dvēseles stīgas
Kļūst nevaldāmi neprātīgas.
Tā aizrit dienas pelēki raibās
Ikvienam no mums jau nolemtās takās.
Kad jāļauj asnam droši plaukt
Un reizēm jāprot atpakaļ saukt.
Tad ieslīdēt klusi slidenās ielās,
Kur atrodas kāds, kas ar idejām lielās.
Sākt vēlreiz visu apņēmīgi klusi
Caur atkušņiem, saliem uz vasaras pusi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru