Krustu šķērsu miklais sniegs
Nobirdinājis savas sāpju asaras.
Sēd Laima Veršzvaigžņu Kausiņā –
Uzjundī vasaras atmiņas.
Sejā sniega pārslas sitas,
Reizēm lietus –
Un tā bez mitas,
Laimi meklējot
Un dzīves straujumam
Reizēm spītējot.
Caur ikdienas burzmu un vējiem,
Cauri maršrutiem un caurvējiem,
Gar sastaptajiem gājējiem
Vakaros tīties.
Gaismu daudzveidībā nesapīties –
No plūstošām strāvugunīm uzmanīties.
Reizēm der ieklausīties
Transporta skaļruņu līknēs.
Un satraucošo sirdspukstu tīksmēs
Tvert latviskās paradigmas un zīmes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru