ADVENTES LAIKS

Un brīžiem līst,

Te slapjas sniega pārslas

Caur kailajiem kokiem

Vējš pilsētā nes.

Ziemojošie putni

Riņķo un mulst.

Sniegpārslas ritmiski

Peļķu vainagos gulst.

Un namos iedegtas

Pirmās svecītes...

Vizošās ēnās

Liesmiņas šaudās.

Un runas te klust–

Tik pārdomu brīdis

Caur skatieniem

Atklāj, kas nepateikts.

Šai domu un jūtu putenī 

Tik nedaudz no visa

Caur pelēkiem mākoņiem

Jaucas un mums garām plūst.

Šīs laimīgi nelaimīgās stērbeles

Plandās gaisā un jumtos slēpjas.

Caur kaiju spārnu švīkstiem

Rit adventes laiks pretī Ziemassvētku rītam...

CAUR PLŪSMU JEB STRATĒĢISKĀS SPĒLES

Caur nerimstošu ļaužu plūsmu

Baltā sniega kupenu laukā

Guntiņās lāpu un svecīšu jūrā

Viļņojas neizdzēšams

Un neapturams prieks.

Un  it visur, kur ļauts Tev iet,

Kā vienmēr tik droši

Un nesatricināmā mierā,

Daugavas ūdeņos un Svecīšu sienā

Slīd gandarīts dūmu mutulis dzīts.

Tavām siluetu līnijām izsekot Krastmalā

Gar Svecīšu sienu, kur apmīļo ik vienu

Guntiņas liesmu ar skatienu kvēlu,

Šai ļaužu plūsmas paralēlē,

Kur mēness ar guntiņām atmiņu spēles spēlē.

Šis senais latvju strēlnieku spīts

Klejo starp svecītēm iztramdīts.

Ik guntiņa cēli mirdz svecīšu jūrā,

Nes liecības par tiem, kas cīņā grūtā

Atraisīja važas, gadsimtiem jūgtās.

Jo kādreiz bija vārds, kas darba nebijās,

Caur nerimstošu gribasspēku visapkārt plandijās.

Caur vakarblāzmas dūmaku un kārtējo saules lēktu

Strauji pukstošās sirdis nebaidīja plosošās rētas

Stratēģiskajā spēlē brīvību alkstošās pilsētas paralēlēs.

Starp paradigmām un zīmēm

Krustu šķērsu miklais sniegs

Nobirdinājis savas sāpju asaras.

Sēd Laima Veršzvaigžņu Kausiņā –

Uzjundī vasaras atmiņas.

Sejā sniega pārslas sitas,

Reizēm lietus –

Un tā bez mitas,

Laimi meklējot

Un dzīves straujumam

Reizēm spītējot.

Caur ikdienas  burzmu un vējiem,

Cauri maršrutiem un caurvējiem,

Gar sastaptajiem gājējiem

Vakaros tīties.

Gaismu daudzveidībā nesapīties –

No plūstošām strāvugunīm uzmanīties.

Reizēm der ieklausīties

Transporta skaļruņu līknēs.

Un satraucošo sirdspukstu tīksmēs

Tvert latviskās paradigmas un zīmes.

TIKAI... (autore Inga Audere)

Trīs lietas

ko nevar

atdzerties -

saules, laimes un mīlestības

Trīs lietas

ko nevar

atēsties -

maizes, dziesmas un patiesības

Trīs lietas

ko nevar

pieradināt -

uguns, laiks un stūrgalvība

Trīs lietas

ko nevar

nenovērtēt -

sapratne, saprāts un vienkāršība

Trīs lietas

no kurām nevar

atteikties -

dzimtene, sapņi un Dieva griba

Trīs lietas

ko nevajag

pieminēt -

naids, ļaunums un nelaime

Trīs lietas,

kas pāri visam

jāsarga -

dvēsele, sirds un uzticība

* * *

Celties spārnos var vienmēr.

Ja nebūs vieglāk, tad ...

Ja celties, tad - visiem.

Tikai kopā var uzveikt visniknākos vējus.