Likteņlīnijas

Akmens bruģī iekalti vārdi,

Pagājušo gadsimtu sirdsdārdi.

Amfiteātrī spēlējas vējš,

Daugavas viļņus plosīt spējš.

Un senajās pilsdrupās

Likteņi vērpjas.

Noslēpumainās ēnas

Caur logailām veras.

Tur Daugava ar Pērsi tiekas,

Ļaujoties viļnu plūstošam priekam.

Sprīdi pa sprīdim, sieku pa siekam

Šim burvīgam skatam mēs piekalti tiekam.

Savādais klusums caur mūriem vandās

Ik solī, ik dabasskatā visapkārt plandās.

Un ļaužu ikdienas rūpēs nudien

Nesatricināms pulsē miers.

Plašo koku zaļumos

Un zeltaino rudzu tīrumos

Neredzamām saitēm sietas

Iekoptas vietējo dzīvesvietas.

Pa Blaumaņa takām daiļdārzā mīt,

Pagātnes vīzijas visapkārt ik brīdi.

Un nemanāmi tu tālāk slīdi

Caur parku kā ieskautā brīnuma sliedēs.

Šīs likteņlīnijas visapkārt vijas,

Attālinās un kopā mijas.

Kā pieturas punkti ik brīdi tās mirdz,

Aizved tevi, kur Latvijas sirds.

Likteņupe

Plūst lepni viļņi pret krastu

Loku pa lokam tik neparasti.

Un straume nenogurdama nes

Latvju dainas no pagātnes.

Ik raudāta rūgta asara,

Slīdošās tērcītēs vaid.

Staburaga smieklu vasara

Spītīgā plūdumā gail.

Šī zilganā josta dzīparu rotā

Pilsētām, pļavām, pakalniem, kokiem

Neaizmirstamā spozmē celta

Caur Latviju vijas saulstaru zeltā.

Ik līkumā graciozi čalo un smejas,

Stiprā vējā demonstrē viļņu dejas.

Smalkjūtīgi zīmē tiltu balstu līnijas

Un koķetē ar laternām vakaros dzīvīgi.

Krāšņajā plūdumā ļauj torņu gaiļiem dejot,

Lāsītes glezno Rīgas seju.

Krastmalā sadzied kopā ar vēju,

Atbalsu velvēs skandē pilsētas dzeju.

Melnacīte – tautas sargātāja,

Visus vieno un kopā sauc.

Daugav’s abas malas mūžam nesadalās.

Ir Kurzeme, ir Vidzeme, ir Latgale mūsu.

Krāslavas pusē sākas šis stāsts -

Mūžam mainīgs, nesatricināms.

Cerību, prieka un skumju mākts,

Daugavgrīvā jūrā ieaijāts.

Kur jūras viļņi to pasaulē nes

Ar glanci no mūsu dzimtenes.

Sargi!..../Spēka vārdi./ (Autore Sigita Sīle)

Sargi pats savu sētu,

Svešās -caurlūkodams.

Sargi pats savu spēku-

Sveša - nekārodams.

..

Sargi pats savu godu-

Sveša- netiekdamies.

Sargā savu valodiņu,

Svešās -iekļaudamies.

..

Sargi sentēvu padomiņu,

Sveši sargās -savējo. 

Sargi savu tikumiņu-

Svešs- tavu- nesargās.

..

Sargi pats savu dzīvi,

Sveša dzīves -neskatot..

Sargi savu dzīves ceļu-

Svešs ,lai pabrīnās.

S.Sīle.

Sargāsim viens otru tā,kā sargājam katrs pats sevi...

LAI IZDODĀS...