ceturtdiena, 2015. gada 22. oktobris

Tev un man



Es dzirdēju tavus soļus –
Kaila dvēsele saulē
Pūtināja savas kājas.
Kur sirdis saplūst, tur mājas.

Es redzēju tavas acis –
Tumšie mati pār gaišo pieri
Plivinājās rīta vējā.
Kur sirdis saplūst, tur mājas.

Mums abiem kopīgas debesis –
Man savas un tev savējās.
Ik rītu saulesstariem atmirdzot
Vakardienā sirds kavējās.

Ik vārdam spēks izteiktam –
Man savs un tev savējais.
Ik rītu sadeg viss,
Citādas kļūst debesis.

Es satvēru tavu roku –
Siltie pirksti kopā vijās.
Solis pa solim atraisījās
Mīlā augušas jūtas un alkas.

Es izjutu svelmainu siltumu,
Kailās sirdis kopā vijās.
Dvēseles atraisījās,
Kur sirdis saplūst, tur mājas.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru