Čokurojas lapas un ielās kļūst tumšs,
Oktobra drēgnums pārņem mūs.
Auto straumē uz priekšu Tu trauc,
Vien krustojumā stāties ir ļauts.
Tik ierastās skrejošās līnijas
Un iedomātās vīzijas.
Kad acu priekšā veidojas tēli –
Te gaismās ņirb, te izgaist tālu.
Starp gaismas un tumsas karnevālu
Kā skanīgā dziesmā bekvokālu
Šai ikdienas šarādē dvēsele dungo,
Prāts kā noreibis galvā bungo.
Un satiekas skati, kad garām trauc,
Pa baltajām līnijām soļi te klaudz.
Tik daudz, tik daudz uz asfalta
klaudz,
Jau nākamajā krustojumā tikties
steidz ļaudis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru