Kad ābeles baltiem ziediem zied,
Sirds Tava gavilē un dzied.
Putnu dziesmās un saulstaru liesmās
Vasara atplaukst, uz zemi tiecās.
Laika ritumā steidzies tai līdz,
Paskrien vakars un atkal jauns rīts.
Ziedu pūkas pa gaisu jaucas,
Vējā slid lejup, uz augšu traucas.
Un kaut kur koku ēnās Tu slēpies,
Koķeti smaidi vilinošā tērpā.
Aizrauj mani baltumā līdz
Darbiņš labs, kas padarīts.
Un šūpojam kājas, pūkas traucam,
Ābeļu smaržu ar ceriņu jaucam.
Dārza zālienā svaigajā pļāvumā
Stiebrus tveram un uzsviežam gaisā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru