Atvainojiet!
Uzmanīgi!
Solījumus
neizmīdiet!
Krītošu lapu
putenī pēdas –
Ka
nesanaidojas prieks un bēdas.
Viss!
Pietiek Sabrukušās sētas! –
Tā iet, ka
iekrīt uz lēto.
Žēl jau ir
Pārtraukt iesāktās
spēles –
Tik daudz vēl
vārdu
Ir viņiem uz
mēles.
Bet bail, ka
apmātība
Nenosaldē izvērstās
paralēles.
Jo kā var
nesolīt...
Tā sentēvu
gudrība cēla.
Un sirds tad
kļūst tik kvēla.
Aiziet pa
mobīlo runājot
Vecrīgas
ielās vakarā vēlu.
Še patmīlība
Kolāžas līmē,
Ielu stūros
ēnas zīmē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru