Lapas krīt un lidinās vējā,
Vasara spēles lēnām beidz.
Kokus krāsās ietērpj rudens,
Vasara gājputniem līdzi steidz.
Līst lietus un lāses gar logu slīd,
Miglainā dūmakā un salnās rīts.
Un es pats kā mākonis iztramdīts,
Klīstu pa ielām vēja dzīts.
Plūst upes uz jūru un neizžūst,
Katrs jauns iesākums grūts.
Viens tiek zaudēts un cits jau gūts,
Tā bija vakar un rīt tā būs.
Un klusi tu smej, kad man pretīm ej,
Acu zīlītēs spēlējas vējš.
Šis noslēpumainais vakarvējš
Pēdas dzēš un drēgnumu vērš.
Aizveras durvis un projām skrien
Trolejbusi uz galapunktiem.
Iemirdzas zvaigznes un klusums
briest,
Laternu spuldzes parkos dziest.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru