Partiju solījumu svings

Atvainojiet! Uzmanīgi!

Solījumus neizmīdiet!

Krītošu lapu putenī pēdas –

Ka nesanaidojas prieks un bēdas.

Viss! Pietiek Sabrukušās sētas! –

Tā iet, ka iekrīt uz lēto.

Žēl jau ir

Pārtraukt iesāktās spēles –

Tik daudz vēl vārdu

Ir viņiem uz mēles.

Bet bail, ka apmātība

Nenosaldē izvērstās paralēles.

Jo kā var nesolīt...

Tā sentēvu gudrība cēla.

Un sirds tad kļūst tik kvēla.

Aiziet pa mobīlo runājot

Vecrīgas ielās vakarā vēlu.

Še patmīlība Kolāžas līmē,

Ielu stūros ēnas zīmē.

Bijušais un nākamais

Lapas krīt un lidinās vējā,

Vasara spēles lēnām beidz.

Kokus krāsās ietērpj rudens,

Vasara gājputniem līdzi steidz.

Līst lietus un lāses gar logu slīd,

Miglainā dūmakā un salnās rīts.

Un es pats kā mākonis iztramdīts,

Klīstu pa ielām vēja dzīts.

Plūst upes uz jūru un neizžūst,

Katrs jauns iesākums grūts.

Viens tiek zaudēts un cits jau gūts,

Tā bija vakar un rīt tā būs.

Un klusi tu smej, kad man pretīm ej,

Acu zīlītēs spēlējas vējš.

Šis noslēpumainais vakarvējš

Pēdas dzēš un drēgnumu vērš.

Aizveras durvis un projām skrien

Trolejbusi uz galapunktiem.

Iemirdzas zvaigznes un klusums briest,

Laternu spuldzes parkos dziest.

Rudzu laukā (no krājuma "Vasaras spēles")

 Sapņainās acīs saulstaru ņirboņa,

Baltajā miglā rasas asara

Nopil rudzu lauka vijumos,

Aizkustina līdz sirds dziļumiem.

Basajās kājās viegla knudoņa,

Izstieptās rokās Dieva svetība.

Aptver katru labības stiebru,

Zeltī druvas graudu ikvienu.

Un kaut kur dungo dziesmu jautru,

Uzsākot rudzu pļaujas straujumu.

Labības graudu skanīgā ritmā,

Dzimst latviešu tikums un darba spars.

Soli pa solim caur malumiem baltiem,

Kā pulkstenis griežas dzirnavu rats.

Šis garšas un smaržas aromāts

Maizes kukulī darināts.