Abavas
ūdeņos mostas rīts,
Pilsēta
kalnā aicina līdz.
Pa seno
tiltu skan tavi soļi,
Ūdens sitas
pret baltajiem oļiem.
Kuršu
pilskalnā lejup veros,
Mežos un
pļavās, labības ceros
Rotājas
saule un zeltaini mirdz
Acis, kad
līksmo un gavilē sirds.
Gar seno māju
gleznotām sienām
Steidz
ļaudis pilsētas līkumainās ielās.
Promenādē
bērni čalo,
Baznīckalnā
dvēsele garo.
Senajos
ozolos mājo spēks
Un pārņem
mūs abus kas neredzēts.
Jautra
mūzika no estrādes plūst,
Darbīga
rosme šeit neapklust.
Strūklakas
tērcītes sitas sejā
Gar
Bruņinieku pilskalnu abiem ejot.
Ceļš ved
augšup, kur noslēpumains viss –
Kandavas
ielu labirints šis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru