Tēvzeme

Vārds „Tēvzeme” uz lūpām,

Izcīnīts cīņā grūtā.

Gudrība un dzīves kvēle

Šai neatlaidīgajā spēlē.

Kā Lāčplēsis triec Kangaru putās,

Jaunu dzīves posmu ceļ.

Ar neatlaidību, kvēlās jūtās

Laukakmeni kalnā veļ.

Atplaukst pilsēta, veidojas valsts.

Iecelts pirmais prezidents stalts.

Ļaužu  vīzijās darba balsts,

Atļauties to, kas bij neatļauts.

„Jānis Čakste”, vārds uz lūpām,

Attīstot valsts vīziju grūto.

Saglabāts tas, kas gadsimtiem celts,

Būvēts no jauna, atmirdz kā zelts.

Rūpniecības un kultūras glāsts,

Latvijas vārds kļūst pamanāms.

„Eksportprece” vārds uz lūpām,

Izcīnīts attīstībā grūtā.

Un tad atkal viss bij ņemts,

Tāds liktenis mazai valstiņai lemts.

Bet „neatkarība”  bij’ vārds uz lūpām

Izcīnīts apņēmībā un spītā.

Var atņemt brīvību, iegūto graut,

To, kas mīt sirdī, to nesalauzt.

Kas celts tiek ar viltu, nemīlams šķiet,

Ilgs nav tā mūžs, viss šķīst un grūst.

Vārds „Tēvzeme” uz lūpām –

Godāt, cienīt, slavēt, celt.

To neizlaist no rokām,

Tad darba tikums nebūs velts.