Pavasaris

Ar siltiem vējiem skaļiem

Un zeltītiem saules stariem,

Caur Ogres straumi un paliem

Soli pa solim zāļu stiebros,

Plaukstošos pumpuros pilnos briedos

Strauji māju pagalmos

Un putnu ligzdu vijumos

Klāt pavasaris zaļos lindrakos.

Ar nelielu sāpi par upēm,

Kas nenogurstot palo,

Pavasaris tomēr staro,

Paveikt steidz padarāmo.

Kā kārtīgam vīram klājas

Tas pļavās un dārzos pie mājas,

Parkos un dziļajos mežos,

Laukos un upju grīvās

Sasilda vārīgās stīgas.

Un atmostas daba no stinguma biedā,

Dzīvība katrā tauriņā, katrā krāšņā ziedā.

Aiz horizonta jūra met sarkanas putas,

Mākoņi baltie saulstaros dejo.

Līdz ar vēju arī sirds klejo -

Dzīparu dzīpariem viss atdzimst no jauna

Un sajūtu trepes uz augšu tik steidz,

Jo pavasarim daudz vēl jāpaveic.

Ar tauriņu krāsu matos

Un bites čaklumu darbos,

Ar bezdelīgu straujumu acīs

Viņš noteiktību pratīs.

Vērtībām neizgaistot,

Prieku un līksmi raisot

Grābekļos, cimdos un maisos,

Tērps Latviju košās krāsās,

Darbosies brāļi un māsas.