Mākslinieks

Iet mākslinieks pa parka celiņiem,

Ar neredzamu otu pārklāj

Ziedus lapu pazarēs ceriņiem.

Un klīst pa dārzu zāli,

Kur lakstīgalu dziesmu tinumos

Uzbur baltos ābeļziedu pinumus.

Tulpju sīpolu izplaukušiem dzinumiem

Pieskaras ar otu triepieniem sarkaniem.

Un saulstaru cienīgā krāsā

Iekrāso arī tulpju māsas.

Vēl nedaudz pieliek toni,

Krāšņu veidojot narcišu troni.

Pieneņu zaļajiem zelmeņiem

Piemēro pārpalikušo dzelteno.

Rapšu plašajiem klajumiem

Pārtrauc stingriem vēzieniem.

Te ienirst magoņu pļavā,

Te pie ūdensrozēm Paparžu gravā.

Rietošās saules staros

Veido ainavu mākoņos.

Pavasaris

Ar siltiem vējiem skaļiem

Un zeltītiem saules stariem,

Caur Ogres straumi un paliem

Soli pa solim zāļu stiebros,

Plaukstošos pumpuros pilnos briedos

Strauji māju pagalmos

Un putnu ligzdu vijumos

Klāt pavasaris zaļos lindrakos.

Ar nelielu sāpi par upēm,

Kas nenogurstot palo,

Pavasaris tomēr staro,

Paveikt steidz padarāmo.

Kā kārtīgam vīram klājas

Tas pļavās un dārzos pie mājas,

Parkos un dziļajos mežos,

Laukos un upju grīvās

Sasilda vārīgās stīgas.

Un atmostas daba no stinguma biedā,

Dzīvība katrā tauriņā, katrā krāšņā ziedā.

Aiz horizonta jūra met sarkanas putas,

Mākoņi baltie saulstaros dejo.

Līdz ar vēju arī sirds klejo -

Dzīparu dzīpariem viss atdzimst no jauna

Un sajūtu trepes uz augšu tik steidz,

Jo pavasarim daudz vēl jāpaveic.

Ar tauriņu krāsu matos

Un bites čaklumu darbos,

Ar bezdelīgu straujumu acīs

Viņš noteiktību pratīs.

Vērtībām neizgaistot,

Prieku un līksmi raisot

Grābekļos, cimdos un maisos,

Tērps Latviju košās krāsās,

Darbosies brāļi un māsas.

Atspulgs spogulī

Tu vēlējies būt laimīga,

Sparīgi veroties spogulī glaunā.

Taču pasaulē viss kā no jauna –

Zaļajos stiebros saimnieko salna.

Atverot durvis pavasara dvaša

Iesitas sejā ziemīgi asa.

Pēc likuma vairāk maiguma prasās,

Pirmie ziedi vēl neatraisās.

Un reizēm tu jūties apvārdots

Dabas spēlēs  - tas nolemts vai sods?

Bet varbūt viss pašasaprotams,

Laika gaitā atrisināms.

Tā nu mēs ejam viens otram garām

Kanāla malā ļaužu barā.

Uzspīd saule, spēlējas viļņos,

Čalošā ūdenī atspulgu raisa.

Un tad kaut nedaudz atmodas gaisā

Patiesas jūtas starp skatieniem kaisa.

Strazdu dziesmu svilpjošā ritmā

Tu ūdens spogulī laimīgi smaidi.