Es uzzīmēju eņģeli
Viegli krītošā sniegā.
Ar platu, gaisīgu smaidu
Tas iederējās ziemā.
Savas trauslās rokas
Pavērsis pret zemi,
Agrā rīta jundā
Tas uzbur sniegputeni.
Laukumos un ielās
Vēja šalkās klīstot,
Nevienu neienīstot
Starp citiem burzmā tvītot.
Ak, sniegputenis sirdī!
Vai pilsētas sirdspukstus dzirdi?
Kad atver sajūtu durvis
Eņģelis kā burvis.
Katrs pats dzīves kalējs,
Pelavu un miltu malējs.
Bet vai reizēm pārāk skarbi
Neizrādās mūsu darbi?
Runāšana sudrabs,
Klusēšana zelts.
Negatīvais nopelts,
Labais godā celts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru