Sniegpārsliņu deja

Kad aiz loga sniegpārsliņas virmo

Un eglītē aizdedz svecīti pirmo,

Klāt ir baltie Ziemassvētki

Un grezni atmirdz svētku tērpi.

Sniegpārsliņas lido un krīt

Pie loga gaišumu saskatīt.

Uz palodzes sēžas pa divi, pa trim,

Un tā līdz pirmajam atkusnim.

Ziemasvētku vecītis kamanās laižas,

Zvanu skaņas sniegpārslas aiznes.

Pāri jumtiem, skursteņiem dejo,

Rīgas gaiļu sekstēs vējo.

Iekrīt katra sirdī tai brīdī,

Kad Ziemassvētku brīnums nāk.

Tad, kad piparkūku smarža

Aicina nākt istabā.

Vakara lūgšana

Virpuļodams sniegs krīt

Pār Rīgas Doma zelmenim.

Tuvu, tālu var saklausīt

Dzīvības plešošo auru.

Katra pārsla gar vitrāžām slīd,

Klusi nopūšas altāris.

Cerībā dziesmu saklausīt

Saule iespīd viducī.

Tu devies gar Domu

Klusiem soļiem

Tumšā naktī –

Cerībā mani satikt.

Un tu zināji,

Ka durvis būs vaļā.

Vējš skaitīja vakara lūgšanu...

Tāpēc Tu atturējies ļaut balsī skaļā

Atbalsoties velvēs

Visai tai emociju būšanai

Lai gūtu baudījumu sev vēl,

Un ļāvies pārdomām savā vaļā.

Tikai vējš un durvju čīkstoņa –

Pat ne putenis un logu čerkstoņa.

Noslēpumainais klusums,

Kas plūst no ērģeļu stabuļu elpām –

Tu un es šai dievišķīgajā telpā

Saplūstam ar vitrāžām

Vienā gaismā

Un elpojam vienā elpā,

Ļaujot pārvērst dvēseli zeltā,

Atbrīvojot no grēku mūra celtā.

Tik klusiem soļiem caur eju doties,

Solu atzveltnēm neskaroties.

Tik roku rokā saņemt

Un traukt pa laternu apgaismoto

Doma laukumu kā trasi līkumoto..

Un apgaroju...

Brāzmains sniegputenis nakts laikā –

Es mīlu krītošo sniegu!

Jo lūdz visapkārt snaudošā mierā –

Ticība tam, ko mēs daram, ikvienam!

Ziemassvētku brīnums

Pie operas eglītes stāv bērns

Un lūgšanas klusām raida –

Dziesmas ritmā kūtri smaida,

Ziemassvētku brīnumu atnākam gaida.

Pāris soļu attālumā ir laime -

Nes prieku visai ģimenes saimei.

Katrā nodziedātā dziesmas pantā

Mīt labestīgs rūkītis siltā dvašā.

Caur sveces liesmiņas mīlestības tiltu

No sirds uz sirdi, no dvēseles uz dvēseli

Dzimst jauna cerība zeltainā mētelī.

Eglītes zaros koķeti slēpjas,

Aizslīd garām sudraba slēpēs.

Un tad dimanta vizuļu krellēs

Ziedot.lv automašīnu cellēs

Ziedotās lietas tērpj jaunās krāsās.

Eņģelis sniegā

Es uzzīmēju eņģeli

Viegli krītošā sniegā.

Ar platu, gaisīgu smaidu

Tas iederējās ziemā.

Savas trauslās rokas

Pavērsis pret zemi,

Agrā rīta jundā

Tas uzbur sniegputeni.

Laukumos un ielās

Vēja šalkās klīstot,

Nevienu neienīstot

Starp citiem burzmā tvītot.

Ak, sniegputenis sirdī!

Vai pilsētas sirdspukstus dzirdi?

Kad atver sajūtu durvis

Eņģelis kā burvis.

Katrs pats dzīves kalējs,

Pelavu un miltu malējs.

Bet vai reizēm pārāk skarbi

Neizrādās mūsu darbi?

Runāšana sudrabs,

Klusēšana zelts.

Negatīvais nopelts,

Labais godā celts.