Un viņa bija prom,
Tik auksta dvaša
Agrā rītā sejā -
Skrejošā epopejā.
Neliels satraukums -
Dvēseles saviļņojums
Starp aizejošo ziemu
Un pavasara pieskārienu.
Mirklis cerību un domu
Nedaudz uzlabo omu.
Iesalušie vārdi atkusuši
Klīst ielās kā aptrakuši.
Un kaut kur pa vidu
Tu noslēpumaini klīsti
Ar apņemšanos
Un kvēlu dzirksti.
Kad kopā savijas
Iekarsušo pirksti,
Smidzinošā lietū
Viss raisās un plaukst.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru