Izskaņa (No krājuma "Zem ziemas debesīm")

Un viņa bija prom,

Tik auksta dvaša

Agrā rītā sejā -

Skrejošā epopejā.

Neliels satraukums -

Dvēseles saviļņojums

Starp aizejošo ziemu

Un pavasara pieskārienu.

Mirklis cerību un domu

Nedaudz uzlabo omu.

Iesalušie vārdi atkusuši

Klīst ielās kā aptrakuši.

Un kaut kur pa vidu

Tu noslēpumaini klīsti

Ar apņemšanos

Un kvēlu dzirksti.

Kad kopā savijas

Iekarsušo pirksti,

Smidzinošā lietū

Viss raisās un plaukst.

Šorīt (autore Sigita Sīle)

Kūpoši karsta kafija ielīst,

Porcelāna krūzē, ar zelta maliņu.

Smaržo pēc patiesības dvesmas,

Pēc sajūsmas pilnas ceļavēsmas.

..

Pelnpelēkās dienas paliks,

Skrejošā vakarvēja čukstos.

Es spēju kā Fēnikss no pelniem-

Atdzimt- jaunam ceļa posmam!

..

Lai rūgtais kafijas aroms,

Ir kā gaistošs iedvesmas avots-

Iesākto aizmirst ,kas prieku zadzis,

Un Laimes pilnu nākamību -ovācijām sveikt !

..

Es Tev tikai veiksmes vēlu,

Un ļoti daudz lai ir priecīgu dienu.

Lai Tu piedzīvo Laimi-diženi cēlu,

Un nekas,nekad lai nav jānožēlo!

Sveces maģija

Kvēl logā aizdegta svece

Un raisa istabā gaismu.

Piepilda domu trepes

Ar ko netverami skaistu.

Dzīvesprieku un  laimi,

Harmoniju nes,

Uzticību raisa

Tepat no zila gaisa.

Dūmo, dziedē, sniedz kaisli,

Sliktās domas aiznes pa gaisu.

Palīdz skaidrību rast,

Liesmiņā šaudās kas neparasts.

Šis dzīvības, dabas spēka simbols

Līdzsvaro ķermeni ikdienas darbos.

Labklājību un veiksmi vairo,

No melna līdz pat zeltam garo.

Istabā neredzams sargenģelis klejo,

Līdz ar vēja plūsmu dejo.

Aizrauj līdzi šai kvēlajā dejā,

Smaidu raisot ikvienā sejā.