sestdiena, 2014. gada 28. jūnijs

Kaislības kā lidmašīnas

Lēni slīdošos mākoņos
Garie astu mutuļi
Lidmašīnu rakstus taisa –
Tik mirklis un tās jau prom.

Kā neizjusta kaislība,
Kas apņem tevi un virmo
Kaiju spārnu švīkstainos plandos –
Tik mirklis un tās jau ir prom.

Viļņi plūst lēni pret krastu,
Vieglām kroku rokām
Ieaijā saspringtos plecus –
Tik mirklis un tie jau plūst prom.

Viegli plandošiem soļiem,
Smiltis pa gaisu nesot,
Starp iemīto pēdu vaļņiem
Tik mirklis un esam jau prom.

Kā gaidīta fantāzija
Trauc vējš, iešalcot burās.
Tu veries jūrā no krasta -
Tik mirklis un laiva jau prom.

Nav nekā neparasta –
Vēro, jūti un raksti
Ar neredzamu tinti –
Tik mirklis un sajūta prom.

Saulē piemiegtie plaksti,
Atplaukst kaislību raksti.
Ļaužu pūļi gar krastu
Min sen iemītu taku.

Lēni slīdošie mākoņi
Vairogu debesīs taisa.
Rietošās saules stari
Viļņus zeltā raisa.

Vējš lēni ūdeni maisa,
Top lēnām kaislība gausa.
Viļņi pret krastu plūst,
Tava sirds tik neapmulst.

piektdiena, 2014. gada 27. jūnijs

Savādā vasara



Līst lietus lielām lāsēm –
Caur saulstaru atspulgiem lapās
Un vēja nopūtām cēlām
Dārza ābeļu zaros
Aizslīd vasara
Ar tavām cerībām kvēlām.

Un tumšajos padebešos
Tur debesu austrumu pusē
Kā uz pelēka audekla fona
Sens dižozols izplestā formā
Starp savādībām un normām
Kā no zeltīta medaljona.

Sakļaujas krāšņo puķu ziedi,
Krusas biedi tavā saujā.
Negaisa straujā ritmiskā deja
Kā lavīna slīd,
Pa tērcītēm lejup traucas
Satriektā gaitā, stājā un sejā.

Starp lakstīgalu treļļiem
Un vārnu ķērcieniem spalgiem,
Pa Cieceres ezera viļņiem
Gar ūdensrožu ciļņiem
Paslēpes ar lietu spēlējot
Mana dvēsele klimst, izturību vēlējot.

Uz stingriem stiebru pamatiem
No dziļumiem līdz pat mākoņiem
Nerimstošās iztēles gleznas
Ik brīdi ar vēlmju otām
Pareizības mālē visapkārt horizontālē,
Un atdzimst vasara greznā.

Savāda vasara varavīksnes tiltā –
Reizēm stindzinošā, reizēm siltā,
Reizēm cerētā, reizēm viltā,
Dabas un pašu roku celtā
Ezeru, upju, pilsētu,
Mežu un pļavu telpā.