piektdiena, 2013. gada 22. novembris

Aizlūgums (Veltījums Maxima traģēdijā bojāgājušajiem un citiem, kas zaudējuši tuvos cilvēkus)



Aizlūgt tik vien ābeļu zaļajās lapotnēs
Viegli gaisīgu smaidu
Un piepildīt pagalmu raibu
Tīkamu atmiņu, gaidu.

Mīlu es to, kas ir bijis-
Kur acis kavējās ilgi,
Kur roka kā aizskartās ilgas
Glāsta bērnības smilgas.

Tik vārds atmiņā un glāsts,
Garš ir mans stāsts.
Cik reižu nav iets un nākts.
Atkal tiek saviņģots prāts.

Cik reižu nav lūgts un gūts –
Katrs jauns iesākums grūts.
Sirdstrīsošā rūts
Ģimenes tuvums.

Aizlūgt par tiem-
Ģimenē tuvajiem,
Neaizmirstajiem sirdspukstiem,
Izjustajiem kopbrīžiem,
Kad neapjaušot notikumiem
Priekšā nesteidzamies,
Tik saprotamies,
Ikdienā ietverdamies.

Dus Dieva mierā
Dvēsele dzīvo,
Atbalsu stīgas
Vārdplūsmā plīvo.
Nezūd ne mirkli
Atvasaras dzirkstis.
Mīļcilvēku tuvums
Atvērtās sirdīs.

svētdiena, 2013. gada 17. novembris

Svētki


Saules pielijušajā sejā
Atblāzmojas mirdzošais
Saviļņojums saltajā vakarvējā.
Šovakar man tāda spēja -
Brīnumsavedēja.

Ir nolemts aizskart tavus plecus
Un čukstēt gaidītos vārdus.
Tu, aizdzinusi prom
Aizgājušo gadu sārmus,
Padari mani atraisītu, rāmu.

Iedegas gunis namu logos gaiši.
Ielās klīst cerību un piepildījuma sapņi.
Lāpu liesmas un salūta zalves gaisā -
Tu – mana mīļotā, mana skaistā -
Mana vienmēr sirdī esošā Latvija.