Tvists Rīgas ielās

Es izgāju Rīgas ielās

Starp bulvāru liepu sienām.

Negribas būt vienam

Pavasara pieskārienā.

Starp parku ceriņiem ejot,

Spēcīgo smaržu tverot,

Pieneņu zeltainā aurā

Pazūdu putenī baltā.

Es ienirstu pasaulē krāšņā,

Kur Tu un citi jau priekšā.

Sārtām tulpju kurpēm

Ar nākotni spēlējas tagadne.

Griežoties soli pa solim

Starp līksmu ļaužu bariem,

Ļauties saules stariem –

Nerimstošā tvista karnevāliem.

Zaļajos zāles palagos

 Smejot ienirstam ceriņos.

Tad tev sejā parādās spīts

Un matu cekuls tiek sajaukts drīz.

Un ik solis mākoņos

Izgaist smaržu putekļos.

Pāri Rīgas torņiem mirdz

Mūsu abu ikdienas flirts.

Vārdi paši pār lūpām nāk,

Soli pa solim pār torņiem kāpj.

Un izkāpj Daugavas Krastmalā,

Kur jūtas tā kā pasakā.

Cits ar citu tie sakļaujas,

Zvanu skaņās pārvēršas.

Ūdens straume Daugavā rit,

Rietošā saulē sirds straujāk sit.