Oda Latviešiem

Bija reiz vārds pirms daudziem gadiem –

Bez liekulības un meliem skarbiem.

Mīkstās rīta kurpēs tērpies,

Aizgāja klusi baltajā sniegā –

Ticot, cerot un mīlot.

Bija reiz stāsts par ļaudīm kādiem –

Tur mazajā ciemā ielejā,

Kad pārliecības kvēlais glāsts

Darbu mapē kļūdu bijās –

Ticot, cerot un mīlot.

Bija reiz jūras ūdeņi zilie –

Līksmoju viļņus jūrmalas bangās.

Varavīksnē, saules plandās

Rotājas mēness adventes gaidās –

Ticot, cerot un mīlot.

Bija reiz akmens stikla kalnā –

Zelta čūska miltus mala

 Uz akmens Gaismas pilī.

Būs tikumību jaunajiem vēstīt –

Ticot, cerot un mīlot.

Bija tā un būs ar gadiem –

Netikušiem ļaudīm lāsti,

Ievainojamai dvēselei glāsti.

„Mēs esam stipri!” vārdiem mācīt,

„Mēs esam gudri! „darbiem rādīt –

Ticot, uzklausot, attīstot, mīlot.