Šalc jūra un
viļņi pret krastu trauc,
Mākonus vējš
virs galvas jauc.
Sarkani baltajās
debesu stīgās
Saules atblāzmas
uzplaiksnījums.
Un pludmales
smiltīs, kur satiekas pēdas,
Uzplaiksnī tavu
skatu vēdas.
Slēpjas un
saplūst ar siluetiem tālē
Žilbinoši kā
sveces katedrālē.
Kā zvaigznes
trīsuļo gaismiņu pāri,
Tālumā
izgaismoti kuģu stāvi.
Palēnām satumst
un mākoņu sēta
Pretī traucas,
Tevi ieskauj un pēta.
Tik smej un
nejūties apdraudēta,
Katra aina Tev
paredzēta.
Atvērtiem
sirdspukstiem noslēpumaini klejo,
Pa vējam stum
mākoņus, graciozi ejot.
