Caur kailajiem koku zariem
Veras pelēks debesjums.
Un saltais vējš pretī traucas,
Aizejošā gada nopūtas
Gar ausīm tālumā aizvējo.
Mākoņu strēles nerimstoši joņo,
Pēdējās lapas zem kājām gurkst.
Ezera niedres skumīgi trīso,
Ūdens spogulis pelēks un glums
Raugās tik vientuļš pretī mums.
Vien pilsētas laternas, eglītes
zvīļo,
Starp svētku dienām priecē mūs.
Vieglītēm raisās nedaudz gaišuma,
Visapkārt dzirkstī noteiktā ritmā –
Gada pēdejās dienas pētī.
Mirdzošas gaismiņas acīs zib
Egles bumbu atspulgos.
Kā zvaigznes skaidrajās debesīs
Plašajos tumsas nostūros –
Krāsu virteņu zvaigznājos.
Starp māju logu rakstu zīmēm
Atmirdz pilsētas ierastais guns.
Jaungada līksmība pretī traucas,
Aizejošā gada nopūtas
Gar ausīm aizvējo tālumā.
