Ziemas debesīs plandošās stērbelēs
Tik kailsals spēlējas mūsu cepurēs.
Un trauslās dvēseles degošos apcirkņos
Tevi meklējot, nedaudz apmaldos.
Krīt bāla sniegpārsla bailīgu gaitu
Kā asara pār Tavu iesārto vaigu –
Tik tikko jaušamos spalvu mākoņos,
Lidmašīnu dūmu astes labirintos.
Kaiju spārnu zeltainos plandos
Un koku zaru sarmainos vālos
Mirdz saulstaru zvaigzne – šis cēlais stāvs,
Ledus kristālu veidotais tēls.
Mirdz Gaismas pils un dzelzceļa tilts,
Pār Daugavu aizkūp garainis silts.
Tik vajadzīgs, bet pievilts tas slīd –
Vakara gaismas logos jau spīd.
Un kaut kur Tu veries pār naksnīgo Rīgu,
Aizklaudz Tavi soļi pa parketa grīdu.
Zem ziemas debesīm spēlējas sals –
Lai drīz nāk jauns sākums un neziņai gals!
