svētdiena, 2014. gada 26. janvāris

Zem ziemas debesīm


Ziemas debesīs plandošās stērbelēs
Tik kailsals spēlējas mūsu cepurēs.
Un trauslās dvēseles degošos apcirkņos
Tevi meklējot, nedaudz apmaldos.

Krīt bāla sniegpārsla bailīgu gaitu
Kā asara pār Tavu iesārto vaigu –
Tik tikko jaušamos  spalvu mākoņos,
Lidmašīnu dūmu astes labirintos.

Kaiju spārnu zeltainos plandos
Un koku zaru sarmainos vālos
Mirdz saulstaru zvaigzne – šis cēlais stāvs,
Ledus kristālu veidotais tēls.

Mirdz Gaismas pils un dzelzceļa tilts,
Pār Daugavu aizkūp garainis silts.
Tik vajadzīgs, bet pievilts tas slīd –
Vakara gaismas logos jau spīd.

Un kaut kur Tu veries pār naksnīgo Rīgu,
Aizklaudz Tavi soļi pa parketa grīdu.
Zem ziemas debesīm spēlējas sals –
Lai drīz nāk jauns sākums un neziņai gals!